-[..]vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to[..]-

I

dievs jau nepārspēj tavas iedomas

fantāzijas – lielas sena koka palodzes grambas buramos vārdus –

sadurtus virtuves atvilktnē glabātā adatu spilventiņā kā pirkstu galos vai dziļi dziļi aiz nagiem

        tās būres tās sūrst tās sulo un nopil uz galda virsmas kā ass ķermeņa šķidrums kā tavi vārdi –

        izdomas betona apvalkā iekalti ķīlīšrakstu nospiedumi pierē –

kluss pirksts pie lūpām dzīvo savu pasauli savu ceļu vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to

dievs jau nepārstāj tavas šaubas zīmēt kā jēlas flamingu olas kā čaumalas agrā stundā –

jēgpilns rīts svešos kaulos ieausts sapinas kā airi zem plakstiņiem rit laiks un sit pa nierēm jo asi –

plānas tās kā pauspapīrs – rētas

        shēmas un teikumi uzacu zibšņi saķeras acu kaktiņos – vēl negruzd lava kāds viltīgi smaida

        nav atbildes ved stiklaina un trausla ceļa līnija pretī taisni novilktai stieplei tumsā –

kluss čuksts auss tuvumā sajauc pulsu uzsit asinis deniņos seklos

        vienalga vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to

dievs jau neaizliedz to ezeru ar zivīm to jūru to upi sajaukt zīmētos grafīta vižņos –

tās nav acu ēnas tie nav acu vārdi ādā dedzināti – smaržo lavandas brūces un odžu sadzelti pirksti 

asins vienīgi dzīva asins – pāri kā migla

        kā smalka kokvilna vai zīds bur zīmē reibumu transu pieskaras līdz neiztur laika nogriezni

        shēmas apakštasīšu lauskas kolibri raksti uz tīras miesas uz tīras miesas tumsā skan smarža –

klusa elpa aiz skausta tuvums līdzatkarīgs

vienalga vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to

naktīs kad pilnmēness kā saķerts nolaupīts līnis tīra zelta murdā spuru mantras skaita kad atveras 

svešas nezināmas kartes un rožaini lapu pasaknīši kad debess nedz ieelpo nedz karā sūta un 

nākamās nodaļas nav tāpat kā epilogs akvārijs plaušās ievelk slazdus –

        ķermenis ir tikai rotaļlieta tikai spēles fragments atvērtām acīm viņpus plaukstas grubuļainās 

puses –

        kluss pieskāriens virmo saule –

sieviete baltā sieviete zemes krāsa sūri caur acu dzelmi iznirst no vētras – vienalga vienalga ko

cilvēki ārpusē saka par to

dievs pārvēršas klusā tuksneša govī – sarkanas smiltis, sarkanas vien

Novembris, 2020