sestdiena, 2023. gada 24. jūnijs
ceturtdiena, 2023. gada 22. jūnijs
svētdiena, 2023. gada 18. jūnijs
sestdiena, 2023. gada 17. jūnijs
ceturtdiena, 2023. gada 15. jūnijs
trešdiena, 2023. gada 14. jūnijs
otrdiena, 2023. gada 13. jūnijs
pirmdiena, 2023. gada 12. jūnijs
svētdiena, 2023. gada 4. jūnijs
sestdiena, 2023. gada 3. jūnijs
trešdiena, 2023. gada 24. maijs
..ziedonī-
-Pasaule. Reizēm kā Einšteina bārda. Reizēm elipse tikai. Reizēm tavas elpas avatars.
Un ziedonī mēs tiekamies, ziedoni reizēm piramīdu kaulus skicējam. Ar asu naga galiņu – lai jūt. Sajūt. Un pulsē kā ritms vārda pieskāriens.
Paliek akmens, paliek kā sirds. Zirgi vēl auļo un tā ir tikai vēl viena liela satikšanās...-
pirmdiena, 2023. gada 22. maijs
-POEZIJOS PAVASARIS / DZEJAS PAVASARIS 2023-
Liepājnieku dzeja atkal skanēs Skodā
26. maija vakarpusē Lietuvas pilsētā Skodā, pagalmā pie soliņa dzejniekam Stasim Jonauskam, notiks ikgadējais starptautiskais festivāls "Poezijos pavasaris" (Dzejas pavasaris), kura savu dzeju lasīs ari literāti no Liepājas.
Pasākumu organizē Lietuvas Rakstnieku savienības Klaipēdas nodaļa un Skodas rajona Kultūras centrs. Un Liepāju tajā šogad pārstāvēs Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja Linda Zulmane un dzejnieki Jana Egle, Sandra Vensko, Amanda Aizpuriete, Gunita Lagzdiņa un Valentīns. Liepājnieku dzeju zemaišu valoda pārtulkojis un apmeklētājiem nolasīs Skodas rakstnieks, dramaturgs, režisors, tulkotājs un aktīvs kultūras darbinieks Edmunds Untulis, ar kuru mūspuses literāti dažādos projektos sastrādājušies jau iepriekš.
trešdiena, 2023. gada 17. maijs
svētdiena, 2023. gada 14. maijs
piektdiena, 2023. gada 28. aprīlis
piektdiena, 2023. gada 21. aprīlis
ceturtdiena, 2023. gada 20. aprīlis
sestdiena, 2023. gada 15. aprīlis
-AND WHAT IS YOUR DEVIL SIDE?-
(Pasaule – prāta, transformāciju, refleksu un cīņu vieta. Sevis ne/Apzināšanās, šaustīšanas, kompleksu un šaubu ēna. Tanī pat laikā trausla ticības blāzma ezermalas horizontā. Ticības mīlestībai, likteņa pasniegtajai ābola saldākai sēkliņai, trausla, bet nepārtraukta virzība visos iespējamajos virzienos. Ari sevī.
Ko dara prāts ar šo, kopš dzimšanas transformēto pasaules apziņu? Ar cilvēku un tā būtību? Vai spoguļattēls tiešam tāds arī ir?
Austrumi sien kalnu korēs karodziņus, nosit lakstīgalai spārna galu. Tikmēr rietumu mēness pagalvi liek noberztu ceļgalu, raupju delnu, un pusnakti ievij bizes gala ziedošu / dziedošu lentu. Bet vai tikai?
Vai cilvēks apzinās savu nemaināmo (?) transformāciju, savu pasauli, savu es, savu harmoniju / disharmoniju, viena veselā? Vai gluži pretēji – savu otro, neapjausto tumšo / gaišo pusi, savus dēmonus, savu varēšanu, spēku / nespēku?
Zig, zag. Kas, cilvēk, tu esi, kas ir tava nezināmajā Mēness, Urāna vai asteroīda pusē? Telpā? Ieelpā?
-----
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=615595213932061&set=a.615602237264692&type=3
pirmdiena, 2023. gada 10. aprīlis
..aprīlis / Aprīlī....
..un neaizmirstiet, ka -melna ir tikai jūra-...
---
https://www.facebook.com/LitKomb/posts/pfbid02zdHedjWARDLPeqCLKZVZnayLWtqhpg1t2hoRDvCN5J1yTJofoi4UwbcJtW7p6ySfl
---
https://www.facebook.com/valentins.teksti.foto/
svētdiena, 2023. gada 9. aprīlis
-KAD SAULE RIET-
/Mans tēvs būtu varējis būt "Ikaruss" šoferis, varbūt pat tālbraucējs. Liepāja – Rīga. (Rīga – Maskava? – ej nu zini?) Māņi, sentences vai tikai sentiments?
Viendien, ejot pa Graudu ielu, skatos, stāv, Viktors Lapčenoks – nu, protams, ka maldi. Tikai žakards, tikai blēņas.
Tēvu atrada ceļa malā. Pa ceļam pie mammas. Un ikreiz, kad es redzu ceļa abas puses – ir jāpaskatās. Tur ir mātes māja, tur māsas, pat, ja vienas ēkas uz zemes nav.
Tēvam nebija, un man ari nav – platmales. Lapčenokam ir.../
-ŠONAKT IZSALŠOT ZILUPES KRASTI...
-Šonakt izsalšot Zilupes krasti.
Liepāja –kormorāna spārns – pār Venēru ka ēna nolaidīšoties un Jupitera zārkam būšot baltas kleitas pērlēs spoguļoties.
Vardi – dzīves dārgākās, nesatveramākās pērles, noslēpums, klints. Kura uzbūvēt sevi. Uzcelta pa pakāpienam, pa smilšu saujiņai, pa karotei siltas saules. Pa pieskārienam vien.
Kamēr karaliene dzer vakara teju, noraso servīzes porcelāns. Avenes, ziedlapas un smarža – modernais baroks, elpa – joprojām tepat. Uz ādas.
Šonakt pasaule būšot cita, šonakt to kāds klusi sapnī vedīšot pa Mēness ceļu. Pretī...
Šonakt izsalšot Zilupes krasti, rītdien jūrā rāmi viļņos spoguļosies balti pērļu putni.-
-STIKLA DEBESIS-
/..un tad salūzt ezeram vāks pārdeg slidu spoguļi, atmiņas (nosalušie pirkstu gali) ka sauli ledus krakšķi ieplīst kupolā – taisni, taisni ka teļa acs ābolā sakritušie milzums skumjo mākoņu kalni uzrauj sērkociņu pāri horizonta līnijai. Un varbūt pat pārkausē tevi par stiklu.../