https://www.facebook.com/Fotast/photos/a.927244380678325/3917587708310629/?__cft__[0]=AZVcLigZMbTXUkizs9yN17Sv98lsQa__Z5A5RR2BLzopLEl_oisHaWzBSPsMNrG3jlkHkor-yDXKF8xoqUADsc2jBe7rhgPewwXiCjAjfey-SqNqgwqfsfdM37CvJzb9xuF-vG85Vl5TL83VtWzA72-l&__tn__=EH-R
https://www.facebook.com/Fotast/photos/pcb.3859186694150731/3859165590819508/?__cft__[0]=AZWfm7dlQxKutBD3E37mwpgxgM-_b-uSUdHmdJdOD2P7Pfc0sdaT6tAfqWNXwlzPRRCmwcHfneNR-H7KCzFFuh5Rcm5ApLF5RhfGz46zq2GuAfHILLPfqdMwR8gFy-Gj-KWt59BrZiFKqa8lhT1gC0vj1bo0vRpO3sC7kdM1rnzJOA&__tn__=*bH-y-R
-----
-ēnas tavu acu dzelkšņos izsūrst kā svešas personas dzīve uz āru, saules strēmeles, asās mēlītes un rētas – Jānusa kreisā roka (pilns, piebriedis ādamābols izelpo vienaldzību) – kā satrauktas izdedzina atkal lielos laukumos trauslo plecu ādu, kamēr tavi vārdi pusnaktī vēl silti nopil vīram uz kakla, kamēr rietumi kā asiņains žoga traips sarauj spēli:
balta gaisma istabas logā,
izsista tumsas klusā spuldze kā muša uz akvārija malas zīmē elipsi savos spārnos. visu mūžu tā bus:
viens pilnmēness,
viens tu, viens pilnmēness,
viens tu..-
 |
https://www.facebook.com/liepajaskc/photos/pcb.2867977923485398/2867971320152725/?__cft__[0]=AZW4q6WWIfeg7xFhL2NkEgNuH3AvMtajMUWT-U4lK2yDtq44lbE5Y50ElkTP4lZ6k7TrbWAt81ALm731-uyf9D_GTKTft2bScwwv92AKPSn1A2ewiX3ob21N4C-6zEaYitgLf57tp_KSMxCDcDSrNvnX&__tn__=*bH-R
-----
Nosalst zīlīte naglas galā
Balts sniegs kā alibi krīt
No tā jau ne
No tā jau nemirst
Nē
I
dievs jau nepārspēj tavas iedomas
fantāzijas – lielas sena koka palodzes grambas buramos vārdus –
sadurtus virtuves atvilktnē glabātā adatu spilventiņā kā pirkstu galos vai dziļi dziļi aiz nagiem
tās būres tās sūrst tās sulo un nopil uz galda virsmas kā ass ķermeņa šķidrums kā tavi vārdi –
izdomas betona apvalkā iekalti ķīlīšrakstu nospiedumi pierē –
kluss pirksts pie lūpām dzīvo savu pasauli savu ceļu vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to
dievs jau nepārstāj tavas šaubas zīmēt kā jēlas flamingu olas kā čaumalas agrā stundā –
jēgpilns rīts svešos kaulos ieausts sapinas kā airi zem plakstiņiem rit laiks un sit pa nierēm jo asi –
plānas tās kā pauspapīrs – rētas
shēmas un teikumi uzacu zibšņi saķeras acu kaktiņos – vēl negruzd lava kāds viltīgi smaida
nav atbildes ved stiklaina un trausla ceļa līnija pretī taisni novilktai stieplei tumsā –
kluss čuksts auss tuvumā sajauc pulsu uzsit asinis deniņos seklos
vienalga vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to
dievs jau neaizliedz to ezeru ar zivīm to jūru to upi sajaukt zīmētos grafīta vižņos –
tās nav acu ēnas tie nav acu vārdi ādā dedzināti – smaržo lavandas brūces un odžu sadzelti pirksti
asins vienīgi dzīva asins – pāri kā migla
kā smalka kokvilna vai zīds bur zīmē reibumu transu pieskaras līdz neiztur laika nogriezni
shēmas apakštasīšu lauskas kolibri raksti uz tīras miesas uz tīras miesas tumsā skan smarža –
klusa elpa aiz skausta tuvums līdzatkarīgs
vienalga vienalga ko cilvēki ārpusē saka par to
naktīs kad pilnmēness kā saķerts nolaupīts līnis tīra zelta murdā spuru mantras skaita kad atveras
svešas nezināmas kartes un rožaini lapu pasaknīši kad debess nedz ieelpo nedz karā sūta un
nākamās nodaļas nav tāpat kā epilogs akvārijs plaušās ievelk slazdus –
ķermenis ir tikai rotaļlieta tikai spēles fragments atvērtām acīm viņpus plaukstas grubuļainās
puses –
kluss pieskāriens virmo saule –
sieviete baltā sieviete zemes krāsa sūri caur acu dzelmi iznirst no vētras – vienalga vienalga ko
cilvēki ārpusē saka par to
dievs pārvēršas klusā tuksneša govī – sarkanas smiltis, sarkanas vien
Novembris, 2020
XXII KURZEMES DZEJAS DIENAS. Tukums. 2020.
-Ekstra vērtie kurzemnieki-
 |
 |
