/Mans tēvs būtu varējis būt "Ikaruss" šoferis, varbūt pat tālbraucējs. Liepāja – Rīga. (Rīga – Maskava? – ej nu zini?) Māņi, sentences vai tikai sentiments?
Viendien, ejot pa Graudu ielu, skatos, stāv, Viktors Lapčenoks – nu, protams, ka maldi. Tikai žakards, tikai blēņas.
Tēvu atrada ceļa malā. Pa ceļam pie mammas. Un ikreiz, kad es redzu ceļa abas puses – ir jāpaskatās. Tur ir mātes māja, tur māsas, pat, ja vienas ēkas uz zemes nav.
Tēvam nebija, un man ari nav – platmales. Lapčenokam ir.../
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru